Apraksts
Pirms kādiem 10 gadiem es izdomāju – trenēšos, noskriešu maratonu.
Lieta tāda, ka mans dzīvesveids sevī neiekļāva tādas lietas kā disciplīna, mērķtiecība, neatlaidība. Drīzāk – “kur šodien patusējam?”. Un man gribējās to mainīt.
Man likās – mērķtiecīgi trenēšos, noskriešu maratonu un tas mani izmainīs.
Tā arī darīju – trenējos un maratonu noskrēju. “Tagad es esmu cits cilvēks,” es nodomāju.
Bet bija rudens, un skriet negribējās. Viena ballīte, tad cita ballīte. Pamazām mans dzīvesveids atgriezās vecajās sliedēs. Jutu, ka nebūs labi.
Pieteicos vēl vienam maratonam. Un atsāku trenēties.
Tagad 11 maratonus vēlāk es zinu – ne jau maratonā tā lieta, bet treniņos. Tieši treniņš ir pats svarīgākais.
Maratons drīzāk ir nevis mērķis, bet motivācija. Mērķis ir regulāri trenēties.
Sanāk noskriet vai nesanāk – labs rezultāts vai slikts. Kad maratons ir aizvadīts – jāturpina trenēties.
Atsauksmes
Pašlaik atsauksmju nav.